prīvātīvus
prīvātīvus, a, um, adj. id., denoting privation; in gram., privative, negative (post-class. for privans): ne particula privativa est, Gell. 13, 22; cf.: pars, quam Graeci κατὰ στέρησιν dicunt, id. 5, 12, 10. —Hence, adv.: prīvātīvē, negatively, Boëth. Analyt. Prior. 1, p. 483.
No short def.
Headword (normalized):
prīvātīvus
Headword (normalized/stripped):
privativus
Intro Text:
prīvātīvus, a, um, adj. id., denoting privation; in gram., privative, negative (post-class. for privans): ne particula privativa est, Gell. 13, 22; cf.: pars, quam Graeci κατὰ στέρησιν dicunt, id. 5, 12, 10. —Hence, adv.: prīvātīvē, negatively, Boëth. Analyt. Prior. 1, p. 483.
URN:
urn:cite2:scaife-viewer:dictionary-entries.atlas_v1:lat.ls.perseus-eng2-n38371
No citations.
{
"content": "prīvātīvus, a, um, adj. id., denoting privation; in gram., privative, negative (post-class. for privans): ne particula privativa est, Gell. 13, 22; cf.: pars, quam Graeci κατὰ στέρησιν dicunt, id. 5, 12, 10. —Hence, adv.: prīvātīvē, negatively, Boëth. Analyt. Prior. 1, p. 483.\n",
"key": "privativus",
"type": "main"
}