prīvātīvus
            
          
          prīvātīvus, a, um, adj. id., denoting privation; in gram., privative, negative (post-class. for privans): ne particula privativa est, Gell. 13, 22; cf.: pars, quam Graeci κατὰ στέρησιν dicunt, id. 5, 12, 10. —Hence, adv.: prīvātīvē, negatively, Boëth. Analyt. Prior. 1, p. 483.
          
         
        No short def.
        
        
          
          
            Headword (normalized):
            prīvātīvus
           
          
            Headword (normalized/stripped):
            privativus
           
          
            Intro Text:
            prīvātīvus, a, um, adj. id., denoting privation; in gram., privative, negative (post-class. for privans): ne particula privativa est, Gell. 13, 22; cf.: pars, quam Graeci κατὰ στέρησιν dicunt, id. 5, 12, 10. —Hence, adv.: prīvātīvē, negatively, Boëth. Analyt. Prior. 1, p. 483.
           
          
          
            URN:
            
              urn:cite2:scaife-viewer:dictionary-entries.atlas_v1:lat.ls.perseus-eng2-n38371
            
           
          
         
        No citations.
        
        
          {
  "content": "prīvātīvus, a, um, adj. id., denoting privation; in gram., privative, negative (post-class. for privans): ne particula privativa est, Gell. 13, 22; cf.: pars, quam Graeci κατὰ στέρησιν dicunt, id. 5, 12, 10. —Hence, adv.: prīvātīvē, negatively, Boëth. Analyt. Prior. 1, p. 483.\n",
  "key": "privativus",
  "type": "main"
}