fābŭlātor
fābŭlātor, ōris, m. id., a narrator, a story-teller (post-Aug.). In gen.: elegantissimus, Sen. Ep. 122 med.: lectoribus aut fabulatoribus arcessitis, Suet. Aug. 78; Gell. 3, 10, 11; Vulg. Baruch, 3, 23.— A fabulist: Aesopus ille e Phrygia fabulator, Gell. 2, 29, 1.