στρατηγέτης
στρατηγέτης, ου, ὁ, = στρατηγός, SIG 588.60 ( Milet., ii B.C.), Ps.-Luc. Philopatr. 9; Cret. σταρταγέτας (q.v.): fem. στρᾰτηγ-έτις, ιδος, Tz. H. 12.967.
{
"headword": "στρατηγέτης",
"urn": "urn:cite2:scaife-viewer:dictionaries.v1:lsj-n97111",
"citations": [],
"senses": [],
"key": "stra^thge/ths",
"type": "main"
}