στρατηγέτης
στρατηγέτης, ου, ὁ, = στρατηγός, SIG 588.60 ( Milet., ii B.C.), Ps.-Luc. Philopatr. 9; Cret. σταρταγέτας (q.v.): fem. στρᾰτηγ-έτις, ιδος, Tz. H. 12.967.
{ "headword": "στρατηγέτης", "urn": "urn:cite2:scaife-viewer:dictionaries.v1:lsj-n97111", "citations": [], "senses": [], "key": "stra^thge/ths", "type": "main" }