σπατάλημα
σπατάλημα, ατος, τό, = foreg., of delicacies eaten, ib. AP 9.642.1 ( Agath.).
{ "headword": "σπατάλημα", "urn": "urn:cite2:scaife-viewer:dictionaries.v1:lsj-n95797", "citations": [], "senses": [], "key": "spa^ta^/lhma", "type": "main" }