σπατάλημα
            
          
          σπατάλημα, ατος, τό, = foreg., of delicacies eaten, ib. AP 9.642.1 ( Agath.).
          {
  "headword": "σπατάλημα",
  "urn": "urn:cite2:scaife-viewer:dictionaries.v1:lsj-n95797",
  "citations": [],
  "senses": [],
  "key": "spa^ta^/lhma",
  "type": "main"
}