σπατάλημα
σπατάλημα, ατος, τό, = foreg., of delicacies eaten, ib. AP 9.642.1 ( Agath.).
{
"headword": "σπατάλημα",
"urn": "urn:cite2:scaife-viewer:dictionaries.v1:lsj-n95797",
"citations": [],
"senses": [],
"key": "spa^ta^/lhma",
"type": "main"
}