ῥυτόν
ῥυτόν, τό, = πήγανον, Cratin. 270; cf. ῥυτή.
{ "headword": "ῥυτόν", "urn": "urn:cite2:scaife-viewer:dictionaries.v1:lsj-n92891", "citations": [], "senses": [], "key": "r(u_to/n1", "type": "main" }