ῥυτόν
ῥυτόν, τό, = πήγανον, Cratin. 270; cf. ῥυτή.
{
"headword": "ῥυτόν",
"urn": "urn:cite2:scaife-viewer:dictionaries.v1:lsj-n92891",
"citations": [],
"senses": [],
"key": "r(u_to/n1",
"type": "main"
}