ῥυτόν
            
          
          ῥυτόν, τό, = πήγανον, Cratin. 270; cf. ῥυτή.
          {
  "headword": "ῥυτόν",
  "urn": "urn:cite2:scaife-viewer:dictionaries.v1:lsj-n92891",
  "citations": [],
  "senses": [],
  "key": "r(u_to/n1",
  "type": "main"
}