κηλήτης
κηλήτης, ου, ὁ, ( κήλη)
{
"headword": "κηλήτης",
"urn": "urn:cite2:scaife-viewer:dictionaries.v1:lsj-n57105",
"citations": [],
"senses": [
{
"definition": "",
"urn": "urn:cite2:scaife-viewer:dictionaries.v1:lsj-n57105-0",
"children": [
{
"label": "",
"definition": "<i>one who is ruptured,</i> Str. 17.3.4, Gal. 10.988, D.C. 73.2, AP 11.342, Luc. Epigr. 39:— Att. καλήτης Phryn. PS p.81 B.",
"urn": "urn:cite2:scaife-viewer:dictionaries.v1:lsj-n57105-0-0",
"citations": [],
"children": []
}
]
}
],
"key": "khlh/ths",
"type": "main"
}