κηλήτης
            
          
          κηλήτης, ου, ὁ, ( κήλη)
          {
  "headword": "κηλήτης",
  "urn": "urn:cite2:scaife-viewer:dictionaries.v1:lsj-n57105",
  "citations": [],
  "senses": [
    {
      "definition": "",
      "urn": "urn:cite2:scaife-viewer:dictionaries.v1:lsj-n57105-0",
      "children": [
        {
          "label": "",
          "definition": "<i>one who is ruptured,</i> Str. 17.3.4, Gal. 10.988, D.C. 73.2, AP 11.342, Luc. Epigr. 39:— Att. καλήτης Phryn. PS p.81 B.",
          "urn": "urn:cite2:scaife-viewer:dictionaries.v1:lsj-n57105-0-0",
          "citations": [],
          "children": []
        }
      ]
    }
  ],
  "key": "khlh/ths",
  "type": "main"
}