δίκελλον
δίκελλον δικράδεστος· ξένος δύο κλάδους ἔχων, Hsch.
{
"headword": "δίκελλον",
"urn": "urn:cite2:scaife-viewer:dictionaries.v1:lsj-n26932",
"citations": [],
"senses": [],
"key": "di/kellon",
"type": "gloss"
}