δίκελλον
            
          
          δίκελλον δικράδεστος· ξένος δύο κλάδους ἔχων, Hsch.
          {
  "headword": "δίκελλον",
  "urn": "urn:cite2:scaife-viewer:dictionaries.v1:lsj-n26932",
  "citations": [],
  "senses": [],
  "key": "di/kellon",
  "type": "gloss"
}