δίκελλον
δίκελλον δικράδεστος· ξένος δύο κλάδους ἔχων, Hsch.
{ "headword": "δίκελλον", "urn": "urn:cite2:scaife-viewer:dictionaries.v1:lsj-n26932", "citations": [], "senses": [], "key": "di/kellon", "type": "gloss" }