βλήμενος
βλήμενος, v. sub βάλλω. βλῆναι· ἀληθεῖς, Hsch.
{
"headword": "βλήμενος",
"urn": "urn:cite2:scaife-viewer:dictionaries.v1:lsj-n20114",
"citations": [],
"senses": [],
"key": "blh/menos",
"type": "main"
}