ἀσυμπάθητος
ἀσυμπάθητος [ πᾰ], ον, = foreg. [ἀσυμπαθής] I, An.Ox. 2.340.
{
"headword": "ἀσυμπάθητος",
"urn": "urn:cite2:scaife-viewer:dictionaries.v1:lsj-n16771",
"citations": [],
"senses": [],
"key": "a)sumpa/qhtos",
"type": "main"
}