ἀσυμπάθητος
ἀσυμπάθητος [ πᾰ], ον, = foreg. [ἀσυμπαθής] I, An.Ox. 2.340.
{ "headword": "ἀσυμπάθητος", "urn": "urn:cite2:scaife-viewer:dictionaries.v1:lsj-n16771", "citations": [], "senses": [], "key": "a)sumpa/qhtos", "type": "main" }