ἀστίβητος
ἀστίβητος [ ῐ], ον, = foreg., Lyc. 121, Procop. Arc. 14; ἀ. οἶκοι· ἄδυτα, Hsch.:—also ἄστῐβος, ον, AP 7.745 ( Antip. Sid.).
{
"headword": "ἀστίβητος",
"urn": "urn:cite2:scaife-viewer:dictionaries.v1:lsj-n16537",
"citations": [],
"senses": [],
"key": "a)sti/bhtos",
"type": "main"
}