ἀστίβητος
            
          
          ἀστίβητος [ ῐ], ον, = foreg., Lyc. 121, Procop. Arc. 14; ἀ. οἶκοι· ἄδυτα, Hsch.:—also ἄστῐβος, ον, AP 7.745 ( Antip. Sid.).
          {
  "headword": "ἀστίβητος",
  "urn": "urn:cite2:scaife-viewer:dictionaries.v1:lsj-n16537",
  "citations": [],
  "senses": [],
  "key": "a)sti/bhtos",
  "type": "main"
}