ὠνήτωρ
ὠνήτωρ, ορος, ὁ, later form of ὠνητής, ὀπωρῶν ὠνήτωρ οἱ ἀγοραῖοι, σὺ δὲ ὀπωρώνης λέγε Thom.Mag. p.258 R.
{
"headword": "ὠνήτωρ",
"urn": "urn:cite2:scaife-viewer:dictionaries.v1:lsj-n116254",
"citations": [],
"senses": [],
"key": "w)nh/twr",
"type": "main"
}