τεῖον
τεῖον ποῖον, Κρῆτες, Hsch.: cf. ὀτεῖος (q.v.) and τέουτος (v. τοιοῦτος). τεῖος, v. τέως sub fin.
{ "headword": "τεῖον", "urn": "urn:cite2:scaife-viewer:dictionaries.v1:lsj-n102796", "citations": [], "senses": [], "key": "tei=on", "type": "gloss" }