τεῖον
τεῖον ποῖον, Κρῆτες, Hsch.: cf. ὀτεῖος (q.v.) and τέουτος (v. τοιοῦτος). τεῖος, v. τέως sub fin.
{
"headword": "τεῖον",
"urn": "urn:cite2:scaife-viewer:dictionaries.v1:lsj-n102796",
"citations": [],
"senses": [],
"key": "tei=on",
"type": "gloss"
}