συνοχίτης
            
          
          συνοχίτης [ ῑ], ὁ, or συνοχ-ῖτις, ἡ, a precious stone, Plin. HN 37.192.
          {
  "headword": "συνοχίτης",
  "urn": "urn:cite2:scaife-viewer:dictionaries.v1:lsj-n100925",
  "citations": [],
  "senses": [],
  "key": "sunoxi/ths",
  "type": "main"
}