συνοχίτης
συνοχίτης [ ῑ], ὁ, or συνοχ-ῖτις, ἡ, a precious stone, Plin. HN 37.192.
{
"headword": "συνοχίτης",
"urn": "urn:cite2:scaife-viewer:dictionaries.v1:lsj-n100925",
"citations": [],
"senses": [],
"key": "sunoxi/ths",
"type": "main"
}